Palīdz ērtāk izmantot nodokļu atvieglojumus

Uzņēmumu darbinieku maksājumu karti “Bonusu karte”, kas ļauj izmantot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos nodokļu atvieglojumus par ēdināšanu un ārstniecības pakalpojumiem, izmanto jau teju 10 tūkstoši dažādu uzņēmumu darbinieku.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi līdz 480 eiro gadā netiek aplikti ne ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, ne sociālo nodokli. “Bonusu karte” ļauj uzņēmumiem šos izdevumus apmaksāt ērtāk – darbiniekiem vairs nav vispirms pašiem jāmaksā par šiem pakalpojumiem, lai pēc tam pieprasītu darba devējam atmaksāt šos izdevumus. “Bonusu karte” darbojas gandrīz kā priekšapmaksas mobilo pakalpojumu kartes. Darba devējs darbiniekam ir izsniedzis šo karti un darbinieks to var izmantot noteiktā limita ietvaros.

“Es vēlos “Bonusu karti” padarīt par vienu no populārākajiem personāla motivācijas risinājumiem. Mēs strādājam pie tā, lai radītu vienotu risinājumu multinacionālām kompānijām visā pasaulē, lai tām dažādās valstīs nebūt jālieto atšķirīgi personāla motivācijas rīki un/vai to piegādātāji, kā tas ir šobrīd,” teic “Bonusu kartes” dibinātājs Artūrs Piliksers.

Bonusu karte izskatās kā jebkura maksājumu karte, un uzņēmumu darbinieki to var izmantot pusdienu vai ārstniecības izdevumu apmaksai. Karte “zina”, kur darbinieks atrodas – ja cilvēks mēģina samaksāt par pusdienām kafejnīcā, tas izdosies, bet, ja centīsies norēķināties par kokteili bārā, “Bonusu karte” nedarbosies.

Nākamā līmeņa bonuss

A. Piliksera skatījumā “Bonusu karte” ir nākamā līmeņa bonuss uzņēmumu darbiniekiem, kas var tikt piešķirts pēc organizācijas ieskatiem, piemēram, novērtējot darbinieka lojalitāti pret uzņēmumu, kā daļa no algas pielikuma vai prēmijas, apbalvojot konkrētus darba izpildes rādītājus vai iepriecinot darbiniekus svētkos.

“”Bonusu karte” ir universāls rīks personāla vadītāju izaicinājumam atrast pareizos instrumentus, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus. Apmaksāti ēdināšanas izdevumi neļauj nokļūdīties, jo mēs visi – vīrieši, sievietes, jauni vai gados vecāki cilvēki – ēdam katru dienu,” saka A. Piliksers.

Tāpat iespēju izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus novērtēs finanšu direktori, jo ar “Bonusu karti” var efektīvāk izmantot personāla budžetu.

“Ar katru “Bonusu karti” gadā tiek ietaupīti 300 eiro uzņēmuma budžeta līdzekļu. Ja uzņēmumā ir 100 darbinieki, tā ir iespēja ietaupīt 30 tūkstošus eiro gadā, ja 200 darbiniekiem – 60 tūkstošus eiro,” teic A. Piliksers.

Viņš skaidro, ka ar nodokļiem apliekamiem algas pielikumam vai prēmijā saņemot 480 eiro neto jeb “uz rokas”, darba devējam tie būtu vēl 350 eiro, kas būtu jāsamaksā algas nodokļos, t.sk. abi sociālie nodokļi un iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Ar “Bonusu karti” par 480 eiro “uz rokas” visas pakalpojuma komisijas kopā veidotu aptuveni 50 eiro. “Starpība starp 350 eiro nodokļu maksājumu un 50 eiro komisiju par “Bonusu kartēm” veido 300 eiro ietaupījumu ar katru “Bonusu karti”,” viņš skaidro.

Izmaksas par A. Piliksera uzņēmuma pakalpojumu veido trīs pozīcijas: kartes izdošanas maksa, kartes kontu apkalpošanas maksa un komisija par pakalpojumu. Kopā tie ir aptuveni 11% no ar “Bonusu kartēm” iztērētas naudas summas.

Izmanto pat Meksikā

“Bonusu kartes” savā personāla motivācijas programmā ir ieviesuši arī tādi uzņēmumi kā “Lauma Fabrics” un “Madara Cosmetics”. Norēķini ar “Bonusu kartēm” šobrīd ir veikti jau vairāk nekā 25 valstīs ārpus Latvijas, kur tālākā vieta ir bijusi Meksika.

“Šī gada janvārī es varēju lepoties ar 300% kāpumu visos svarīgākajos rādītājos 12 mēnešu periodā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, tostarp “Bonusu karšu” lietotāju skaits gada laikā pieauga no 1000 līdz 4000. Taču šī gada piecos mēnešos lietotāju skaits jau tuvojas 10 tūkstošiem,” saka A. Piliksers.

Darba devēja izvēle maksāt par darbinieku ēdināšanu esot ļoti izplatīta situācija, jo kolēģiem no personāla departamenta ir daudz vieglāk vienoties ar finanšu departamenta darbiniekiem par cilvēkresursu budžeta palielinājumu, ja ir iespēja efektīvāk iztērēt budžeta līdzekļus.

Pamana tirgus iespēju

A. Piliksers finanšu nozarē ir jau 24 gadus un viņš regulāri komunicē ar personāla vadītājiem, kuri saskaras ar izaicinājumiem piemeklēt pareizos motivācijas instrumentus, un finanšu vadītājiem, kuru uzdevumus ir optimizēt uzņēmumu naudas līdzekļu izlietojumu.

2018. gadā, kad iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā tika ieviesti algas nodokļu atvieglojumi ēdināšanas izdevumiem, viņam ienāca prātā doma, ka varētu izveidot rīku, ar kuru tos būtu ērti apmaksāt un ieguvēji būtu gan personāla vadības, gan finanšu departamenti. “Es trīsarpus gadus nodarbojos ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma lobiju un, pārliecinot daudzas iesaistītas personas, panācu to, ka no 2022. gada 1. janvāra darba devējiem no privātā sektora, kuri nodarbina vismaz sešus darbiniekus, ir iespēja darbiniekiem apmaksāt ne tikai ēdināšanas, bet arī ārstniecības izdevumus to pašu likumā noteikto 480 eiro apmērā,” stāsta A. Piliksers.

Pie “Bonusu karte” attīstības A. Piliksers strādā jau trīs gadus. Šobrīd komandā ir pieci cilvēki, bet līdz gada beigām plānots darbinieku skaitu dubultot. Līdz šim projektā dibinātāji ir ieguldījuši 100 tūkstošus eiro, taču drīzumā paredzēts piesaistīt investīcijas.

Raksta autore:
Anda Asere, Labsoflatvia.com redaktore