Kā kvalitatīvi parūpēties par savu komandu, jeb 5 tendences darbinieku labbūtībā

42% Latvijas darba ņēmēju uzskata, ka darbinieku labbūtība galvenokārt ir organizācijas atbildība. Vēl 31% piekrīt tam, ka tā ir abpusēji dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā.

Vēl viens pētījums atklāja, ka katrs piektais darbinieks Latvijā būtu gatavs aiziet no esošā darba dēļ labākiem bonusiem.

Kā piedāvāt labbūtības programmu, kas apmierina darbinieku vajadzības un motivē? Šajā rakstā esam apkopojuši 5 tendences darbinieku labbūtības jomā, kas var palīdzēt uzņēmumiem rast atbildes uz šiem jautājumiem.

1. Palīdziet darbiniekiem stiprināt mentālo veselību

Latvijā 54% strādājošo biežāk, nekā reizi nedēļā jūtas emocionāli iztukšoti, atklāj “Alma Career Latvia” un “Visma” aptauja. Dati liecina, ka mentālās veselības grūtības biežāk piedzīvo sievietes un gados jaunāki darbinieki.

Pasaules veselības organizācija atzina, ka darbinieki ar labu mentālo veselību ir motivētāki un radošāki. Turklāt, rūpējoties par darbinieku mentālo veselību, uzņēmums var samazināt darba kavējumu skaitu un paaugstināt darbinieku lojalitāti.

Ar ko var sākt?

• Piedāvāt psihologa konsultāciju pakalpojumus, izveidot darbinieku atbalsta programmas.
• Piedāvāt elastīgu darba laiku, iespēju strādāt attālināti, sekot līdzi, ka darbinieks regulāri dodas atvaļinājumā.
• Apmācīt vadītājus mentālās veselības jautājumos, lai ļautu viņiem atpazīt darbinieku mentālās veselības problēmas un sniegt atbalstu.

2. Personalizējiet labumu grozu

Labumu groza personalizēšana apliecina, ka uzņēmums akceptē savas komandas dažādību un ir gatavs risinājumiem, kas būs optimāli pielāgoti katram darbiniekam.

"Atceros, ka manā pirmajā darbavietā, kurā strādāju septiņus gadus, ik gadu saņēmu dārgāko veselības apdrošināšanu. Tolaik man bija nedaudz virs 20 gadiem. Lieki teikt, ka veselības apdrošināšanas polise stāvēja atvilktnē gadu no gada," stāsta Bonusu kartes idejas autors, valdes loceklis Artūrs Piliksers.

Ar ko var sākt?

• Dot iespēju darbiniekiem pašiem veidot savu labumu grozu atbilstoši aktuālajām vajadzībām un interesēm.
• Iekļaut standarta labumu grozā risinājumus, kuros ir paredzēta iespēja izmantot tās atbilstoši katra darbinieka vēlmēm, piemēram, Bonusu karti, ko darbinieks var izmantot, lai apmaksātu ēdināšanas un ārstniecības izdevumus  24/7 Latvijā un visā pasaulē. Apmaksāti ēdināšanas izdevumi neļauj nokļūdīties, jo mēs visi – vīrieši, sievietes, jauni vai gados vecāki cilvēki – ēdam katru dienu. Bonusu kartes ļauj efektīvāk izmantot personāla budžetu, jo ar Bonusu kartēm apmaksāti ēdināšanas un ārstniecības izdevumi līdz 480 EUR gadā neapliekas ar algas nodokļiem (IIN likuma 8. panta 15. daļa). Bonusu karte ir piemērota gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem, jo Bonusu karte ir radīta ar mērķi vienkāršot un vienlaikus efektivizēt personāla motivāciju.

3. Ņemiet palīgā tehnoloģijas

Tehnoloģijas palīdz laicīgi atpazīt riskus darbinieku labbūtībai un piedāvāt personalizētus risinājumus to novēršanai. Tāpat mākslīgā intelekta instrumenti ļauj darbiniekam būt efektīvākam, veicinot viņa motivāciju un apmierinātību ar savu sniegumu.

Ar ko var sākt?

• Ieviest veselības monitoringa risinājumus, kas ļauj uzraudzīt būtiskus rādītājus un fizisko aktivitāti, kā arī brīdināt darbiniekus par potenciālām veselības problēmām, veicinot profilaktisko aprūpi.
• Izmantot darba slodzes monitoringa rīkus, kas analizē darba noslodzi, var pārdalīt uzdevumus un ieteikt pārtraukumus, lai nodrošinātu, ka darbinieki nav pārstrādājušies.

4. Stipriniet darbinieku finanšu pratību

2023. gada novembrī SEB bankas veiktā aptauja atklāja, ka finanšu uzkrājumi ir 69% Latvijas iedzīvotāju, tomēr 15% nespētu no tiem iztikt ilgāk par vienu mēnesi, un katram piektajam jeb 22% vispār nav uzkrājumu.

Darbinieki, kuriem ir finansiāla stabilitāte, biežāk ir motivētāki un produktīvāki. Rūpējoties par darbinieku finanšu stabilitāti, uzņēmums var samazināt darbinieku mainību un piesaistīt talantīgus speciālistus.

Ar ko var sākt?

• Piedāvāt nodarbības par finanšu pratības tēmām, piemēram, budžeta plānošanu, ieguldījumu veikšanu, pensiju fondiem.
• Daļēji vai pilnībā segt ēdināšanas un ārstniecības pakalpojumu izmaksas, izmantojot Bonusu karti.
• Veikt iemaksas darbinieku 3. pensiju līmenī.

5. Palīdziet darbiniekiem vairāk socializēties

Koleģiālo attiecību kvalitāte ietekmē darbinieku labsajūtu un sniegumu, tāpēc masveida pāreja uz attālināto darbu aktualizēja biznesa vidē darbinieku vientulības fenomenu.

Uzņēmumi var pozitīvi ietekmēt darbinieku labbūtību un komandas kopējo sniegumu caur aktivitātēm, kas palīdz viņiem socializēties. Piemēram, pētot kolektīvus pēc pandēmijas, Gallup eksperti ir secinājuši, ka tie darbinieki, kam darba vietā ir draugi, labāk tiek galā ar attālinātā darba izaicinājumiem.

Ar ko var sākt?

• Piedāvāt regulārus kino vakarus, volejbola spēles, velo izbraucienus.
• Iniciēt interešu grupas, kur darbinieki ar līdzīgām interesēm var satikties un dalīties pieredzē - sporta klubi, grāmatu klubi, hobiju grupas vai veselības atbalsta grupas.
• Ieviest mentoru vai "buddy" programmu jauniem darbiniekiem, lai palīdzētu viņiem iepazīt uzņēmuma kultūru un veidot sociālos sakarus ar citiem kolēģiem.

Neatkarīgi no tā, kuru labbūtības virzienu uzņēmums apņēmās attīstīt, svarīgi šajā procesā iesaistīt darbiniekus. Tas ļauj saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti par to, kādi pakalpojumi un atbalsts viņiem būtu noderīgāki, nodrošinot, ka labbūtības programma ir pielāgota darbinieku specifiskajām prasībām un palīdzēs sasniegt uzņēmuma iecerētos mērķus.