Kādas šodien ir labāko darbinieku prasmes?

Visticamāk, jūs nosauksiet plašu redzesloku, zināšanu bagāžu, spēju mācīties un apgūt jaunas lietas. Tomēr strauji mainīgajā pasaulē ir vēl viena prasme, kas var būt vēl nozīmīgāka par citām, proti, spēja pārdomāt to, ko jau zināt, un pārskatīt savus uzskatus.

Diemžēl pārāk daudzi no mums izvēlas pārliecības komfortu, nevis šaubu neērtības. Mēs ar prieku piekrītam viedokļiem, kas liek mums justies labi, nevis idejām, kas raisa pārdomas. Tomēr mūsdienu realitātē savas pozīcijas pārdomāšana ir ne mazāk svarīga kā tās veidošana.
Kā attīstīt fleksiblu prātu un kāpēc kritiskā domāšana ir tik svarīga – to lieliski apraksta amerikāņu psihologs un zinātnieks Adams Grants jaunajā grāmatā “Padomā vēlreiz!”. Šajā rakstā mēs apkopojām interesantākās atklāsmes, kas ļaus attīstīt domāšanas elastību. Šī arī būs laba pamācība, kam pievērst uzmanību, meklējot jaunu darbinieku.

Zinātnieka režīms

Aizstāvot savu pārliecību, mēs rīkojamies kā trīs profesiju pārstāvji: mācītājs, prokurors un politiķis, katrā lomā izmantojot savus instrumentus. Mēs iejūtamies mācītāja tēlā, kad tiek apdraudēts mums vissvētākais, prokurors mūsos ieslēdzas, tiklīdz atklājam vājos punktus citu cilvēku argumentācijā, un politiķis pamostas, kad nepieciešams apburt auditoriju. Kura no šīm lomām ir visizdevīgākā? Visticamāk, neviena. Aizstāvot kādu pozīciju, mēs tikai dedzīgi runājam un pārliecinām, aizmirstot pārskatīt savus uzskatus.
Mēģiniet ieslēgt zinātnieka režīmu! Zinātkāra, ieinteresēta zinātnieka, tāda, kas cenšas atrast patiesības būtību. Mēģiniet nolikt malā savus uzskatus un paskatīties uz situāciju citādi, ļaujiet sev šaubīties, ieklausieties citu viedokļos. Tieši zinātnieka loma palīdz uzturēt atvērtu prātu.

Strīdu labums

Parasti mums līdzās ir cilvēki, kuri piekrīt mūsu secinājumiem. Mēs uzskatām domstarpības par draudiem mūsu ego, bet strīdu – par kaut ko nepatīkamu, kur uzvarēt var tikai viens. Mēs liekam lietā argumentus, cenšoties uzspiest savu nostāju un pārliecināt sarunu biedru, ka tieši mums ir taisnība, un dažreiz aizskaram cilvēku personīgi.
Taču ir jānošķir konstruktīvs strīds un strīds, kas vērsts uz sava ego stiprināšanu. Konstruktīvs strīds ir iespēja mācīties. Jūs izrādāt zinātkāri, ļaujat otram izteikt savu pozīciju, uzklausāt, cenšoties izprast viņa nostāju. Tieši šādās debatēs dzimst patiesība. Piemēram, brāļi Raiti tieši šādā veidā – nemitīgi strīdoties – izdomāja pirmo lidmašīnu.

Viltus stereotipi

Stereotipi ir kā enkuri, kas ļauj mums noturēties pozīcijā un veidot savu identitāti. Tomēr šie enkuri bieži arī neļauj mums virzīties tālāk. Visgrūtākais ir atteikties no stereotipiem, kas ir kopīgi jūsu ģimenei un videi. Lai novērtētu, vai jūsu nostāja nav traucējošs stereotips, uzdodiet sev dažus jautājumus. Vai tas man būtu svarīgi, ja es būtu piedzimis Āfrikā? Vai tas man būtu izšķirīgi, ja es būtu miljonārs? Šī metode ļaus saprast, vai jūsu uzskats patiešām ir jūsu personības neiznīcināmā sastāvdaļa vai arī kāda konkrētas vides uzspiesta attieksme.
Ceram, ka atradīsiet laiku izlasīt Adama Granta grāmatu!