Jaunumi

Darba koplīgums – darba devēju reti izmantotā iespēja

‹ uz sarakstu

Esošajos ekonomiskajos apstākļos ar energoresursu sadārdzināšanos un tai sekojošo straujo inflācijas kāpumu, lielākā daļa darbinieku meklē iespējas, kā vienoties ar darba devējiem par darba algas palielinājumu un/vai vienoties par citiem bonusiem, lai tādējādi varētu segt izmaksu palielinājumu. Savukārt darba devēji meklē iespējas, kā izdzīvot un attīstīties, tajā pašā laikā turpinot motivēt savus darbiniekus, uzlabot darba un atalgojuma kvalitāti, palielināt darbinieku lojalitāti un darba produktivitāti, kā arī piesaistīt jaunus un labus darbiniekus.

Lai darba devējs varētu izmantot vairākus līdz šim maz izmantotus, bet normatīvajos aktos paredzētus darbinieku motivācijas paaugstināšanas instrumentus, atgādināsim, kas ir darba koplīgums, kāda ir tā būtība, specifika un nosacījumi.

Ir vairākas iespējas, kā darbiniekiem piešķirt lielākus labumus un bonusus, un viena no tām ir ar noslēgtu darba koplīgumu, t.sk.:

  • atbilstoši "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" 8.panta 4.daļā noteiktajam par personāla ilgtspējas izdevumiem uzskatāmi arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami, kā arī
  • atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 15.daļai: "No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī)."

Jau sākumā būtiski būtu uzsvērt, ka koplīgums nenozīmē ne ilgtermiņa saistības, no kurām nevar atbrīvoties, ne arī līgumsaistības tikai un vienīgi ar arodbiedrību:

  • darba koplīgums nenozīmē ilgtermiņa saistības, jo koplīgumu iespējams noslēgt arī uz noteiktu laiku, t.sk. uz vienu gadu. Saskaņā ar Darba likumā teikto – ja darba koplīgumā nav norādīts spēkā esamības laiks, šis koplīgums uzskatāms par noslēgtu uz vienu gadu. Tāpat koplīgumā iespējams paredzēt arī īpašus noteikumus un nosacījumus, kuriem iestājoties darba devējam koplīgumā noteiktās saistības vairs nebūs uz to attiecināmas. Turklāt darba devējs var izbeigt darba koplīgumu pirms termiņa, ja šādas tiesības ir atrunātas darba koplīgumā;
  • darba koplīguma puses un tā noslēgšanas process atkarīgs no koplīguma veida. Darba likumā paredzēts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Tas gan nenozīmē, ka darbiniekiem obligāti jāveido jauna arodbiedrība vai visiem uzņēmuma darbiniekiem jābūt arodbiedrības biedriem. Nē, koplīgumu var noslēgt arī pat tiešo ar darbiniekiem. Tam nepieciešams rīkot darbinieku kopsapulci vai arī izvirzīt un ievēlēt darbinieku pārstāvjus, un rīkot pārstāvju ievēlēšanai sekojošu darbinieku pārstāvju konferenci, kurā koplīgums tiek apstiprināts.

Koplīgumā var tikt atrunātas arī tikai dažas pozīcijas un šie noteikumi var tikt atrunāti darba līgumā vai uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos vai politikās – koplīgumā nav obligāti nepieciešams tos dublēt.

Kas ir darba koplīgums?

Darba koplīgums ir jebkura rakstiska, kolektīva vienošanās starp uzņēmumu un darbiniekiem par nodarbinātības noteikumiem, kuras mērķis ir paredzēt labākus vai atšķirīgus (ja vien to pieļauj likums) nodarbinātības noteikumus kā normatīvajos aktos noteiktie, t.sk. papildus darba algai, sniedzamie labumi. Šādas vienošanās mērķis ir panākt darbinieku vēlmju un darba devēja iespēju kompromisu.

Darba koplīgumā svarīgākais ir norādīt papildu labumus, kas neizriet no Darba likuma prasībām vai darba līguma noteikumiem un kas tiks piešķirti darbiniekiem, kā arī pareizi atrunāt koplīguma beigu termiņu un koplīguma izbeigšanas kārtību. Turklāt, koplīgumā iespējams atrunāt arī darbinieku pienākumus attiecībā pret uzņēmumu.

Darba koplīgumā noteiktais ir attiecinām uz vai piemērojams visiem uzņēmuma darbiniekiem, ja vien pašā koplīgumā nav noteikts citādi, t.sk. nosakot nosacījumus, kuriem iestājoties darbiniekiem ir piešķirams tas vai cits papildus labums, kas paredzēts koplīgumā. Piemēram, šāds nosacījums var būt darbinieka lojalitāte pret uzņēmumu vai kādu noteiktu uzdevumu un plānu izpilde. Koplīgumā tā pat ir iespējams paredzēt, ka uzņēmuma piešķirtie labumi attiecas tikai uz tām personām, kas neatrodas prombūtnē un attiecīgajā periodā veic darba pienākumus.

Likums nosaka darba devēja pienākumu iepazīstināt darbiniekus ar darba koplīgumu. Tas, kā veicama šī iepazīstināšana, ir paša darba devēja ziņā. Darba devējam ir pienākums arī nodrošināt to, lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam. Arī šo jautājumu likums sīkāk neregulē, līdz ar to darba devējs pats var izvēlēties veidu, kā šis pienākums tiks visveiksmīgāk izpildīts.

Normatīvie akti to nenosaka kā pienākumu, bet darba koplīgumā var būt noteikti arī:

  • darba samaksas jautājumi, īpaši attiecībā uz piemaksām, prēmijām un citiem iegūstamajiem labumiem/ bonusiem;
  • darba aizsardzības organizācija uzņēmumā;
  • darba attiecību dibināšanas un izbeigšanas īpašie nosacījumi;
  • darbinieku sociālā aizsardzība;
  • darbinieku profesionālā apmācība un kvalifikācijas celšana;
  • darba kārtības noteikumi un citi ar darba attiecībām saistīti jautājumi.

Darba koplīgumā var tikt atrunāts arī viens vai daži papildu labumi, ko darba devējs ir gatavs nodrošināt darbiniekiem. Piemēram, darba koplīgumā var tikt paredzēta darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumu apmaksa un/ vai gadījumi, kad darbiniekiem tiek piešķirti papildu atvaļinājumi vai dāvanas, tostarp bērna piedzimšanas vai kāzu gadījumā. Vienlaikus koplīgumos var būt sīkāk regulēti summētā darba laika ieviešanas un piemērošanas nosacījumi, kā arī darba un ģimenes dzīves savienošanas nosacījumi, piemēram, iespēja strādāt attālināti, elastīgs darba laiks, iespējas izmantot papildu atvaļinājumu, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, u.tml.

 

Bonusu karte

Ņemot vērā normatīvo aktu paredzētās iespējas, t.sk. algas nodokļu atvieglojumus koplīgumā noteikto darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumu apmaksai, "Bonusukarte.lv" sadarbībā ar "Cobalt" ir sagatavojuši īsu rīcības plānu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, lai atvieglotu izpratni par koplīgumu un tā noslēgšanas kārtību.

"Bonusukarte.lv" piedāvā darbinieku motivācijas instrumentu – Bonusu karti, kuru personāla motivācijā šobrīd sekmīgi izmanto jau daudzi uzņēmumi un to darbinieki. Ar darba devēja nodrošinātām Bonusu kartēm kā maksāšanas līdzekli darbinieki var maksāt par saviem ēdināšanas un/vai ārstniecības izdevumiem. Bonusu kartes ar darba devēja apmaksātiem ārstniecības izdevumiem būtībā ļauj darbiniekam izmantot visu veselības aprūpes spektru, kāds līdz šim varbūt nebija pieejams.

Ar Bonusu kartēm darba devējam ir iespēja darbiniekiem apmaksāt arī veselības apdrošināšanas polišu izņēmumus un līdzmaksājumus vai arī apmaksāt ārstniecības pakalpojumus, kas būtu bijuši veselības apdrošināšanas papildu programmā, piemēram, zobārstniecība, bet kuru darba devējs nav varējis iegādāties, jo ar to veselības apdrošināšanas polises prēmija pārsniedza ar nodokļiem neapliekamos 426,86 eiro. Svarīgi, ka darba devējs apmaksāt ārstniecības izdevumus saviem darbiniekiem var paralēli veselības apdrošināšanai, kuru tas var turpināt iegādāties, piemērojot nodokļu atvieglojumus gan 426,86 eiro veselības apdrošināšanas prēmijai, gan 480 eiro ārstniecības izdevumu apmaksai.

Ar Bonusu kartēm darbiniekam piešķirtos līdzekļus, kas netiks iztērēti ārstniecības izdevumiem, darbinieks, ar Bonusu kartes sniegtajām iespējām, varēs iztērēt arī savu ēdināšanas izdevumu segšanai.

Bonusu kartes darbojas jebkurā ārstniecības vai ēdināšanas iestādē, kurā vien ir karšu lasīšanas jeb POS terminālis. Nav svarīgi, vai tas ir veselības aprūpes centrs, laboratorija, slimnīca, poliklīnika vai zobārstniecības klīnika, bet tajā pašā laikā ar Bonusu kartēm nebūs iespējami nekādi citi norēķini vai darījumi ar skaidro naudu. Bonusu kartes ir izveidotas un attīstītas tā, lai klientu darbiniekiem būtu iespēja norēķināties jebkurā sevis izvēlētā sabiedriskās ēdināšanas vai ārstniecības iestādē visā Latvijā un arī ārpus tās, t.sk. netērējot savus personīgos, bet izmantojot darba devēja piešķirtos līdzekļus.

Uz Bonusu kartēm ir iespējams izvietot arī darba devēja logo, tādējādi to padarot par vēl personīgāku un vēl vairāk novērtētu personāla motivācijas rīku no darbinieku puses.

Bonusu kartes ir tiešsaistes vidē pārvaldāms instruments, kas ievērojami atvieglo administratīvo darbu personāla vadībai un grāmatvedībai. Katram darbiniekam tiek izsniegta personalizēta Bonusu karte, uz kuras ir pieejams darba devēja piešķirtais virtuālais limits darbinieka ēdināšanas vai ārstniecības izdevumu apmaksai. Jo īpaši šis administratīvais atvieglojums attiecas uz grāmatvedību, jo visiem un jebkuriem norēķiniem ar Bonusu kartēm nebūs nepieciešami čeki, t.sk. saskaņā ar Grāmatvedības likuma jauno redakciju, kas arī stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, būs pietiekoši ar elektronisko konta izrakstu, kā ārējo attaisnojuma dokumentu.

Tagad darba devējiem ir vēl viena iespēja parūpēties par saviem darbiniekiem, un saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Bonusu kartes variet izmantot gan Ziemassvētkos vai kādos citos svētkos pasniedzot darbiniekiem kā dāvanas, gan 2023. gada personāla budžeta optimizācijas nolūkos, Bonusu kartes izmantojot kā daļu no algu pielikumiem, ja tādi ir paredzēti, lojālo darbinieku novērtēšanai, vadītāju novērtēšanai par plānu izpildi u.tml.

Visos un jebkuros gadījumos, Bonusu kartēm (ar tām sniegtajiem labumiem ēdināšanas un ārstniecības izdevumu apmaksai) ir piemērojami nodokļu atvieglojumi saskaņā ar IIN likuma 8. panta 15. daļu.

Svarīgi būtu uzsvērt, ka ar Bonusu kartēm darbinieks varēs norēķināties vairāk nekā 5000 ēdināšanas un vairāk nekā 2000 ārstniecības vietās Latvijā, kā arī ārpus Latvijas robežām darbinieka izvēlētā laikā un vietā. Uz kartes esošie līdzekļi darbiniekiem ir jāizmanto 12 mēnešu periodā no 1. janvāra līdz 31. decembrim, jo apmaksāt ēdināšanas un ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro var vienā taksācijas gada ietvaros.

IIN likuma nosacījums nodokļu atvieglojumu piemērošanai ir koplīgums, kurā ir atrunāti darbiniekiem piešķiramie labumi (ēdināšanas un ārstniecības izdevumu apmaksa), bet tieši šajā koplīgumā jūs arī varēsiet nodefinēt, kādos brīžos jūs darbiniekiem piešķirsiet šādas dāvanu kartes.

Ja koplīguma jautājums varētu jums radīt sarežģījumus, tad "Bonusukarte.lv" jums ar to var palīdzēt un dot padomu un ieteikumus, kā arī sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un koplīguma dokumentu sagataves, kas tapušas sadarbībā ar "Cobalt".

Dalīties:

Vairāk

Kā kvalitatīvi parūpēties par savu komandu, jeb 5 tendences darbinieku labbūtībā Lasīt vairāk

Kā kvalitatīvi parūpēties par savu komandu, jeb 5 tendences darbinieku labbūtībā

Katrs piektais darbinieks Latvijā būtu gatavs aiziet no esošā darba dēļ labākiem bonusiem. Kā piedāvāt labbūtības programmu, kas apmierina darbinieku vajadzības un motivē? Šajā rakstā esam apkopojuši 5 tendences darbinieku labbūtības jomā, kas var palīdzēt uzņēmumiem rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Palīdz ērtāk izmantot nodokļu atvieglojumus Lasīt vairāk

Palīdz ērtāk izmantot nodokļu atvieglojumus

Uzņēmumu darbinieku maksājumu karti “Bonusu karte”, kas ļauj izmantot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos nodokļu atvieglojumus par ēdināšanu un ārstniecības pakalpojumiem, izmanto jau teju 10 tūkstoši dažādu uzņēmumu darbinieku.