Koplīgums uzņēmumā: vai tiešām sarežģīti?

Daudzi darba devēji Latvijā joprojām uz jēdzienu "koplīgums" reaģē piesardzīgi. Nereti koplīgums tiek uztverts kā sarežģīts, birokrātisks un grūti ieviešams risinājums. Šīs bažas bieži parādās brīdī, kad uzņēmums vēlas sakārtot darbinieku labumus, izmantot nodokļu atvieglojumu iespējas vai formalizēt savus labbūtības risinājumus.

Taču vai koplīgums patiešām ir tik smagnējs, kā mēdz šķist?

Tieši par to runājam audio sarunā ar Ilzi Orlovu-Jansoni, AS Latvijas Gāze administratīvā departamenta vadītāju, kura dalās ar ļoti praktisku uzņēmuma pieredzi. Šī saruna būs interesanta darba devējiem, uzņēmumu un personāla vadītājiem, kuri vēlas saprast, kas ir koplīgums, kā notiek koplīguma noslēgšana, kā to var pārskatīt un kādu reālu vērtību tas dod darbiniekiem.

Kas ir koplīgums un kāpēc par to vispār runāt?

Koplīgums ir instruments, ar kuru uzņēmums ar saviem darbiniekiem var vienoties par būtiskiem jautājumiem, tostarp par papildu labumiem, labākiem nosacījumiem un citiem atbalsta mehānismiem. Praktiski tas nozīmē, ka koplīgums var kļūt par skaidru un saprotamu ietvaru tam, ko darba devējs saviem cilvēkiem piedāvā papildus likumā noteiktajam minimumam.

Tieši šeit arī slēpjas koplīguma spēks. Tas nav tikai formāls dokuments. Tas var kļūt par ļoti konkrētu uzņēmuma attieksmes apliecinājumu pret saviem darbiniekiem. Sarunā Ilze uzsver, ka koplīgums parāda darbiniekam, ka darba devējs par viņu domā, un ka tas ir viens no vienkāršākajiem instrumentiem, kā celt darba devēja vērtību darbinieku acīs.

Kāpēc darba devēji Latvijā baidās no koplīguma?

Viena no svarīgākajām atziņām šajā audio sarunā ir ļoti skaidra: bieži vien bailes no koplīguma balstās nevis reālā pieredzē, bet stereotipos.

Ilze atzīst, ka daudziem darba devējiem koplīgums vēsturiski asociējas ar arodbiedrībām, sarežģītiem procesiem un papildu slogu. Taču praksē uzņēmuma pieredze rāda ko citu: koplīgumu iespējams slēgt arī ar darbinieku pārstāvjiem, ne tikai arodbiedrību, un šo procesu var organizēt gana operatīvi un saprotami. Viņa arī uzsver, ka koplīgums var būt ļoti vienkāršā redakcijā, skaidrā valodā un bez liekas sarežģīšanas. Bonusukarte piedāvā šādu koplīguma dokumentācijas komplektu, kas izstrādāts sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju "Cobalt".

Tas ir būtisks signāls tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim no koplīguma ir izvairījušies tikai tāpēc, ka tas šķitis pārāk “smags”.

Latvijas Gāzes pieredze: koplīgums kā dzīvs, pārskatāms instruments

Uzņēmumā koplīgums nav atstāts “uz papīra” gadiem ilgi bez izmaiņām. Tieši pretēji — I.Jansone-Orlova stāsta, ka uzņēmums koplīgumu pārskata reizi gadā, izvērtē tajā iekļautos labumus un nepieciešamības gadījumā to pielāgo. Tas nozīmē, ka koplīgums var būt nevis statisks, bet dzīvs instruments, kas attīstās līdzi uzņēmuma situācijai un darbinieku vajadzībām.

Šī pieeja ir īpaši svarīga, ja uzņēmums vēlas, lai koplīguma priekšrocības būtu jūtamas pēc iespējas plašākam darbinieku lokam. Koplīguma saturs ir regulāri jāpārskata, lai neizveidotos situācija, kur daļa darbinieku no tajā paredzētajiem labumiem neko īsti nesaņem.

Kādi labumi var būt iekļauti koplīgumā?

Koplīgums var paredzēt ļoti dažādus labumus. Latvijas Gāzes piemērā tie ietver papildu atvaļinājumu, atbalstu nozīmīgos dzīves brīžos, dažādus kompensējošus mehānismus, trešā pensiju līmeņa iemaksas, kā arī Bonusukarti - risinājumu, kas saistīts ar finansiālu atbalstu ēdināšanai, medicīnai un transportam.

Un tomēr? Var taču iztikt bez koplīguma!

Mūsdienās darbinieki no darba devēja sagaida vairāk nekā tikai algu. Viņi vēlas skaidrību, attieksmi, drošības sajūtu un apziņu, ka uzņēmums par viņiem domā arī ilgtermiņā.

Šajā kontekstā koplīgums darbiniekiem var kļūt par spēcīgu uzticības instrumentu. I.Orlova_Jansone akcentē - darba intervijās fakts, ka uzņēmumam ir koplīgums, tiek uztverts ļoti pozitīvi. Tas palīdz darba devējam stiprināt savu reputāciju un kļūt pievilcīgākam arī potenciālo darbinieku acīs.

Klausies audio sarunu ar Ilzi Orlovu-Jansoni no AS Latvijas Gāze un uzzini, kā koplīgums var strādāt praksē sadaļā "Ekspertu video" vai YouTube.