Vai zini, kas vadītāju padara par iedvesmojošu līderi?

Vai zini, kas vadītāju padara par iedvesmojošu līderi? Kādas psiholoģiskās un profesionālās īpašības ir jāattīsta, lai kļūtu par personību, kas motivē komandu vienotam mērķim?

Jūs noteikti varat atrast simtiem rakstu par līdera spēju attīstīšanu, bet patiesībā ir viena būtiskākā īpašība, kas piemīt absolūti visām spēcīgām personībām. Tā ir empātija. Empātija ir viena no soft skills iemaņām, kurai vienmēr ir bijusi liela nozīme komunikācijas un saskarsmes uzlabošanā, taču jaunākie pētījumi rāda, ka empātija veicina arī ievērojamus biznesa rezultātus.

Empātija mazina stresa sekas

Pēdējos gados stresa līmenis ir neticami augsts, un pandēmija to tikai veicina. Līdzjūtība un līdzdalība palīdz saglabāt savu darbinieku mentālo veselību un ļaut viņiem baudīt pilnvērtīgu privāto dzīvi. Lūk, daži piemēri! Pētījumi liecina, ka, saņemot rupjus darba e-pastus, darbinieki mēdz piedzīvot negatīvismu un pārnest to arī privāto dzīvi, īpaši attiecībā uz saviem partneriem. Citi atzīmē, ka skarba komunikācija darbā ietekmē viņu attiecības ar bērniem. Sekas – darbā cieš viņu sniegums, viņi retāk palīdz citiem, samazinās spējas un vēlme sniegt klientiem labāko pieredzi. 

Empātija veicina pozitīvus rezultātus

Empātija var būt spēcīgs pretlīdzeklis, kas veicina pozitīvu pieredzi un komandas sniegumu; tā ietekmē inovācijas un lojalitāti. Kā tas strādā? Kad darbinieki jūt, ka vadītāji ir iejūtīgi, viņi spēj būt novatoriski, jo nebaidās no kritikas. Viņi jūtas novērtēti, tāpēc aktīvāk iesaistās uzņēmumā dzīvē un ir īpaši lojāli, piedzīvojot grūtus laikus. Turklāt vadītāju empātija ļauj viņiem panākt work&life līdzsvaru, veiksmīgi apvienojot darbu un privāto dzīvi.

Kā izrādīt empātiju?

Līderi var izpaust empātiju divos veidos. Viņi var koncentrēties uz darbinieka sajūtām, iedomājoties sevi viņu pozīcijās – ja es būtu viņš, kā es justos, ko darītu? Taču ieteicamākais veids būtu ņemt aktīvu dalību – interesēties par darbinieku izaicinājumiem, uzklausīt bažas, palīdzēt noorientēties apstākļos un piedāvāt risinājumu. Protams, ir jājūt robeža. Līderim nav jākļūst par mentālās veselības ekspertu un psihologu, lai pierādītu savas rūpes. Pietiek, ja viņš apvaicājas un uzklausa darbinieka raizes tieši tādā apjomā, cik tas vēlas atklāt. Noteikti ir svarīgi izrādīt līdzjūtību arī ar rīcību – tādā mērā, cik jūs to varat izdarīt. Darbinieki jutīsies novērtēti, un viņu sniegums, kas nodrošina uzņēmuma sasniegtos rezultātus, tikai augs.

 Kā vēsta populārais teiciens, cilvēki, iespējams, neatcerēsies, ko jūs teicāt, bet atcerēsies, kā jūs likāt viņiem justies.